i e g r i e z d z e j a s r a t u
Pa ielām dubļainām līst lietus, vēji šņāc
Ieraksts ar mikrofonu nav iespējams, izmanto augšuplādes iespēju!
Pa ielām dubļainām līst lietus, vēji šņāc,
Un istabā tik tumšs un auksts un galds nav
klāts,
Un, vientulīgi sēžot, sāk domas tālu skriet,
Sen aizmiguši tēli gar acīm garām iet.
Tie dzimteni man tēlo, tie rāda pagātni,
Un gaišas rožu ainas gāž skumjās dvēseli;
Jo kapā sen jau grimis ir laimes laiks un
prieks
Un kvēlojošo sirdi sedz ziemas aukstais
sniegs.