Par velti ir nožēlot agrākos grēkus

Eduards Veidenbaums

1867-1892

Eduards Veidenbaums, šis nelaimīgais, ārkārtīgi apdāvinātais jauneklis piedzīvojis daudz gan slavas, gan neatzinības. Daži viņu uzskatījuši par lielāko latvju dzejnieku (Birkerts, Treumanis); daži, kuri viņu sākumā atzina, vēlāk nākuši pie pārliecības, ka Veidenbauma dzejas literāriskā vērtība nav liela (Zeiferts, Klaustiņš): pretēju, naidīgu virzienu literāti saprotas, atzīdami Veidenbaumu kā ievērojamu dzejnieku (Eglīts, Upīts).

P. Ērmanis. Latvju grāmata, Nr. 6., 1927.

i e g r i e z d z e j a s r a t u

Par velti ir nožēlot agrākos grēkus

Ieraksts ar mikrofonu nav iespējams, izmanto augšuplādes iespēju!

A A A

Par velti ir nožēlot agrākos grēkus, –
Kas izlietu ūdeni sasmelt vairs spēj?
Tad labāk ir saturēt dūšu un spēkus
Un cerēt: vēl rudenī labību sēj.
Lai jaunajo stādu sedz aukstajais sniegs,
Tak pavasars atnāks un saule, un prieks.