Ieraksts ar mikrofonu nav iespējams, izmanto augšuplādes iespēju!
Tēvs, netuvojies man, tu apstulbots no grēka,
Es tava negribu un nebūšu nekad!
Pret tevi cīnīties man pietiek sirdī spēka! –
Tās vārdi pēdējie vēl logā noskan tad.
Pār jūru vētra kauc kā dzelzu rīkļu rēka
Un svilpo stabules, kā jautātu: nu, kad? –
Bet tauta teikai tic, ka jaunava bij šķīsta,
Kas viļņos nogrima kā mīļota un nīsta.