i e g r i e z   d z e j a s   r a t u

Pa ielām dubļainām līst lietus, vēji šņāc

Ieraksts ar mikrofonu nav iespējams, izmanto augšuplādes iespēju!

A A A

Pa ielām dubļainām līst lietus, vēji šņāc,
Un istabā tik tumšs un auksts un galds nav
klāts,
Un, vientulīgi sēžot, sāk domas tālu skriet,
Sen aizmiguši tēli gar acīm garām iet.
Tie dzimteni man tēlo, tie rāda pagātni,
Un gaišas rožu ainas gāž skumjās dvēseli;
Jo kapā sen jau grimis ir laimes laiks un
prieks
Un kvēlojošo sirdi sedz ziemas aukstais
sniegs.

Nūviertej īrokstu!

IrinaM
Lietotājs nav norādījis vārdu
samanta
Una
santa

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk