Kur klusā naktī lakstīgalas dzied

Eduards Veidenbaums

1867-1892

Eduards Veidenbaums, šis nelaimīgais, ārkārtīgi apdāvinātais jauneklis piedzīvojis daudz gan slavas, gan neatzinības. Daži viņu uzskatījuši par lielāko latvju dzejnieku (Birkerts, Treumanis); daži, kuri viņu sākumā atzina, vēlāk nākuši pie pārliecības, ka Veidenbauma dzejas literāriskā vērtība nav liela (Zeiferts, Klaustiņš): pretēju, naidīgu virzienu literāti saprotas, atzīdami Veidenbaumu kā ievērojamu dzejnieku (Eglīts, Upīts).

P. Ērmanis. Latvju grāmata, Nr. 6., 1927.

i e g r i e z d z e j a s r a t u

Kur klusā naktī lakstīgalas dzied

Ieraksts ar mikrofonu nav iespējams, izmanto augšuplādes iespēju!

A A A

Kur klusā naktī lakstīgalas dzied,
Tur klausīties man labprāt tīkas iet:
Tur bučoties ar daiļām meitenēm.
Un izrauties no dzīves ķibelēm.
Bet vairāk tīk man tur, kur lodes dzied,
Kur asins kaujā brīvie vergi iet,
Kur skaņas dziesmas atskan trokšņainas
Un peklē gāžas lepnie varmākas.