i e g r i e z   d z e j a s   r a t u

Es atminos rožainos laikus

Ieraksts ar mikrofonu nav iespējams, izmanto augšuplādes iespēju!

A A A

Es atminos rožainos laikus
Un meiteņu līgsmajos vaigus,
Un puķēm raibotās lejas,
Un jautrības, smieklus un dejas.
Cik skaisti bij zudušie tēli,
Un sirdij tik žēli, tik žēli.

Es atminos, spēki reiz cēlās
Un gudrību avotus smēlās,
Bet zinību spožajā gaismā
Tik vairojās šaubības plaisma.
Sen kapā dus nodomi cēli,
Un sirdij tik žēli, tik žēli.

Nu aukstajā gaismā es jūtu,
Cik laimīgs, ja bērns vēl es būtu,
Vēl dzīvotu cerībās drošās
Un laimības ielejās košās;
Bet atpakaļ doties jau vēli,
Un sirdij tik žēli, tik žēli.

Nūviertej īrokstu!

JanisCelmalnieks

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.