Tumsa un migla

Eduards Veidenbaums

1867-1892

Eduards Veidenbaums, šis nelaimīgais, ārkārtīgi apdāvinātais jauneklis piedzīvojis daudz gan slavas, gan neatzinības. Daži viņu uzskatījuši par lielāko latvju dzejnieku (Birkerts, Treumanis); daži, kuri viņu sākumā atzina, vēlāk nākuši pie pārliecības, ka Veidenbauma dzejas literāriskā vērtība nav liela (Zeiferts, Klaustiņš): pretēju, naidīgu virzienu literāti saprotas, atzīdami Veidenbaumu kā ievērojamu dzejnieku (Eglīts, Upīts).

P. Ērmanis. Latvju grāmata, Nr. 6., 1927.

i e g r i e z d z e j a s r a t u

Tumsa un migla

Ieraksts ar mikrofonu nav iespējams, izmanto augšuplādes iespēju!

A A A

Tumsa un migla
Pasauli sedz,
Mūžīgas rūpes
Dzīvē tik redz.

Velti ir strādāt,
Veltīgs ir darbs,
Galā tak zemē
Grauž tevi tārps.

Laimības sapņi -
Blēņas un nieks;
Nava virs zemes
Sagaidāms prieks.

Ciešanas, sāpes
Sirds tikai jūt,
Nolādēts liktens
Cilvēkam būt!