Eduards Veidenbaums, šis nelaimīgais, ārkārtīgi apdāvinātais jauneklis piedzīvojis daudz gan slavas, gan neatzinības.
Daži viņu uzskatījuši par lielāko latvju dzejnieku (Birkerts, Treumanis); daži, kuri viņu sākumā atzina, vēlāk nākuši pie pārliecības,
ka Veidenbauma dzejas literāriskā vērtība nav liela (Zeiferts, Klaustiņš):
pretēju, naidīgu virzienu literāti saprotas, atzīdami Veidenbaumu kā ievērojamu dzejnieku (Eglīts, Upīts).
P. Ērmanis. Latvju grāmata, Nr. 6., 1927.
iegriezdzejasratu
Māteram
Ieraksts ar mikrofonu nav iespējams, izmanto augšuplādes iespēju!
Tik ērkšķiem bij kaisīts tavs darbīgais mūžs. Vēl piemiņu skauģi kapā tev grūž, Bet velti: kā ziemeļos atspīdums sārts Drīz celsies un mūžīgi dzīvos tavs vārds.